ERGOTERAPIJA- Noķer cilvēkam zivi, un viņš būs paēdis vienu dienu. Iemāci cilvēkam ķert zivis, un viņš būs paēdis visu mūžu!

 

Kas ir ergoterapija?

Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm, kas veicina personas iesaistīšanos sev nozīmīgās ikdienas nodarbēs, tādējādi veicinot neatkarību, veselību un labklājību.

Ergoterapeits savā darbā izmanto zināšanas par aktivitāti un tās disfunkciju, pielieto mērķtiecīgu aktivitāti, lai aizkavētu mazspējas vai nespējas rašanos un attīstītu indivīda neatkarību ikdienā. Ergoterapeits arī rosina cilvēku adaptēties jaunos apstākļos.

Ergoterapeits strādā ar klientiem visās vecuma grupās – ar priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem, pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kā arī pensijā esošiem.

Ergoterapeits palīdz cilvēkiem

  1. ar dažādiem kustību traucējumiem
  2. pēc pārciesta insulta,
  3. galvas traumām, lūzumiem,
  4. nervu bojājumiem,
  5. politraumām,
  6. reimatoloģiskām saslimšanām,
  7. pēc apdegumiem, utt

Kā ergoterapeits strādā?

Novērtēšana
Ergoterapijas procesa pamatā ir sākotnēja un atkārtota novērtēšana. Ergoterapeits kopā ar klientu fokusējas uz personas un vides problēmām, kas saistītas ar ikdienas aktivitāšu veikšanu

Plānošana
Novērtējuma rezultāti ir pamats terapijas plānam, kas ietver īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. Plāns ir saistīts ar personas attīstības pakāpi, paradumiem, lomām, dzīves stilu un vidi.

Terapijas process – iejaukšanās
Ergoterapeits savu darbu ar klientiem veic gan individuāli, gan grupās.
Terapijas laikā ergoterapeits vēro un izvērtē uzlabojumus vai izmaiņas pacienta situācijā un pārspriež pacienta vajadzības ar pašu pacientu, viņa ģimeni vai citiem nozīmīgiem iesaistītiem cilvēkiem.

Sadarbība
Lai sasniegtu pilnīgu terapijas mērķi, liela nozīme ir komandas darbam. Sadarbība un koordinācija ar citiem profesionāļiem (ģimenes ārstu, fizioterapeitu, utt.), ģimeni, aprūpētājiem un brīvprātīgajiem ir būtiska ergoterapeita darbā.

Ergoterapeits

  1. iesaista klientu dažādās viņam nozīmīgās aktivitātēs, lai uzlabotu viņa fiziskās un kognitīvās spējas (piemēram, rokas veiklību, muskuļu spēku, satvērienus plaukstā, koncentrēšanās, problēmu risināšanas spējas u.tml.).
  2. ar īpašiem vingrinājumiem palīdz uzlabot konkrētas fiziskās funkcijas (piemēram, māca satvert glāzi un no tās padzerties). iemāca vingrinājumus, kas palīdz mazināt locekļu nekustīgumu vai tūsku un palielina muskuļu spēku.
  3. izglīto un apmāca personas ar locītavu saslimšanām par locītavu aizsardzību, veicot ikdienas dzīves aktivitātes, lai saglabātu kustību apjomu un muskuļu spēku locītavās un aizkavētu deformāciju rašanos.
  4. apmāca, kā pareizi pozicionēt un aprūpēt guļošus pacientus (piemēram, pēc insulta), lai nenodarītu pāri ne sev, ne arī guļošajam.
  5. konsultē par pareizu darba un skolas vidi, strādā ar skolas personālu. Palīdz pielāgot vidi bērna funkcionālajām spējām. Palīdz iekārtot cilvēkiem darba vietas saskaņā ar ergonomikas principiem.
  6. konsultē par palīglīdzekļiem, apmāca tos lietot un informē par saņemšanas/iegādes iespējām.
  7. pielāgo klientu palīglīdzekļus vai mājokli, lai uzlabotu klienta drošību un nodrošinātu neatkarību (piemēram, pielāgo ratiņkrēslu, mēbeles vai ēšanas priekšmetus konkrētā klienta vajadzībām).
  8. palīdz vecākiem, konsultējot par nodarbēm un pozicionēšanu, kāda ieteicama katrā bērna attīstības posmā, kā arī palīdz bērnam apgūt nepieciešamās prasmes un iemaņas konkrētas aktivitātes veikšanai.
  9. izglīto un apmāca personas ar muguras sāpēm par ergonomikas principu ievērošanu ikdienā un darbā (piemēram, veicot mājsaimniecības darbus vai strādājot ar datoru), lai mazinātu muguras sāpes un atvieglotu ikdienas uzdevumu veikšanu
  10. veic ārstniecisko teipošanu pie dažādām muskuļu traumām, sastiepumiem un sāpēm.

Jebkurā situācijā, lai panāktu pēc iespējas labāku rezultātu terapijai (arī profilaksei) ir svarīgi ergoterapijas nodarbības uzsākt pēc iespējas ātri.
Neskaidrību gadījumā, iespējams vajadzīga ir tikai konsultācija.

Sīkāka informācija pie P/A „Ķekavas sociālais aprūpes centrs", sertificētas ergoterapeites - Līgas Cīrules, mob:-29285182, e-pasts: liga.cirule@gmail.com

 

Kas ir fizioterapeits?

Fizioterapeits ir ārstniecības persona – funkcionālais speciālists, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm (t.sk., darbu) un saistību ar pašsajūtu (piem., sāpēm). Pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas un izvērtēšanas, kopīgi ar pacientu (vajadzības gadījumā arī iesaistot piederīgos, piem., bērniem) tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi un izvēlētas atbilstošas un pacientam pieņemamas terapijas metodes.

Arī gadījumos, kad cilvēks ir devies pie fizioterapeita veselības veicināšana un saslimšanu profilakses nolūkā, sākumā tiek izvērtēts cilvēka fiziskais funkcionālais stāvoklis un iespējamie veselības riski cilvēka ikdienā (piem., neergonomiska darba poza), un tiek izstrādāts rekomendācijas un ieteikumi veselības nostiprināšanai un saslimšanu profilaksei konkrētajam cilvēkam, jo katrs mēs esam individuāls, ar savām spējām, iespējām, vēlmēm un dzīves mērķiem.

Kādas metodes izmanto fizioterapeits?

Lai izvērtētu pacienta fizisko funkcionālo stāvokli fizioterapeits savā darbā izmanto dažādas izvērtēšanas metodes, kā galvenās var minēt: stājas un gaitas analīze, kustību apjoma un kvalitātes mērījumi un analīze, muskuļu funkciju (spēka, garuma, izturības) izvērtējums, līdzsvara un koordinācijas testi, motorās kontroles analīze, ķermeņa izjūtas un apzināšanās novērtējums, muskuļu un saišu saspringuma izvērtējums, sirds-asinsvadu sistēmas reakcijas uz slodzi, elpošanas funkciju novērtējums un analīze, kā arī dažādi speciālie testi. Bet izpratni par pacienta pašsajūtu, ikdienas dzīvi (mājas soli, darbu, vaļasprieku utt.) un veselības ietekmi uz to, par iepriekšējām traumām, saslimšanām, sporta sasniegumiem un citu nozīmīgu informāciju fizioterapeits iegūst sarunā ar pacientu, ko medicīniskā terminā sauc par anamnēzi.

Ārstēšanas procesā fizioterapeits izmanto gan aktīvas, gan pasīvas terapijas metodes. Svarīgs veiksmīgas fizioterapijas priekšnosacījums ir aktīva pacienta iesaistīšanās ārstēšanās procesā. Fizioterapeita izrakstītās „zāles” nevar ieiet un nopirkt aptiekā, iedzert un nolikt plauktiņā. Fizioterapeita receptē iespējams būs gan konkrēti aktīvi vingrojumi, kuri būs jāveic pašam, gan atpūtas minūtes ar relaksācijas tehnikām pēc saspringtas darba dienas, gan pastaigas svaigā gaisā noteiktā tempā un pulsa frekvencē. Kā galvenās fizioterapeitiskās ārstēšanas metodes var minēt: terapeitiskie vingrinājumi (gan aktīvi, gan pasīvi; ar dažādu mērķi (piem., muskuļu funkciju uzlabošanai, elpošanas funkciju uzlabošanai, ķermeņa izjūtas veicināšanai), ar un bez dažādiem rīkiem), līdzsvara un koordinācijas treniņš, relaksācijas tehnikas, pozicionāšana, mīksto audu tehnikas un locītavu mobilizācija, speciālas terapijas: Bobata terapijas, PNF, Feldenkreisa metode u.c., fizikālie faktori (aukstuma un siltuma aplikācijas, ultraskaņa, TENS u.c.), palīgierīču lietošanas apmācība un treniņš u.c.

Kādos gadījumos var palīdzēt fizioterapeits?

Fizioterapeita darbības lauks ir plašs. Gan praktiskā darba pieredze, gan pētījumi ir apstiprinājuši, ka fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot dažādu saslimšanu un traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Fizioterapijas metodes efektīvi spēj novērst vai mazināt tādas problēmas kā: kustību traucējumi, sāpes, tūska, samazināta slodzes izturība un citas.

Fizioterapeits var palīdzēt:

  • pie dažādām kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanām: piemēram, locītavu artrozes, reimatoidais poliartrīts, dažāds mugurkaulāja saslimšanas u.c.;
  • atveseļošanās posmā pēc dažādām traumām;
  • pie nervu sistēmas saslimšanām un traumām: piemēram, smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) sekas, bērnu cerebrālā trieka, muguras un galvas smadzeņu traumatisku bojājumu sekas, polineiropātijas u.c.
  • pie sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām: piemēram, atveseļošanās periodā pēc miokarda infarkta un pēc dažādām sirds operācijām;
  • pie elpošanas sistēmas saslimšanām: piemēram, bronhiālā astma, hronisks bronhīts u.c.
  • un daudzos citos  gadījumos.

Fizioterapeita darbības lauks skar arī veselības veicināšanu, stiprināšanu un saslimšanu profilaksi. Pareizi piemeklētas un dozētas fiziskās aktivitātes ir būtiskas fizioterapijas metodes gan sirds un asinsvadu saslimšanu, gan cukura diabēta, gan aptaukošanās riska mazināšanā (profilaksē). Pareizi veikti aktīvi vingrojumi spēj mazināt ikdienas steigā radušos muskuļu un saišu saspringumu un uzturēt pietiekošu muskuļu spēku un garumu, kas vēlāk ļaus izvairīties no diskomforta, sāpēm un locītavu problēmām. Savlaicīgi skolas vecuma bērnam konstatēti un koriģēti stājas traucējumi, ļaus izvairīties no nopietnu problēmu attīstības vēlākā vecumā. Šos piemērus varētu turpināt, jo adekvātas fiziskās aktivitātes un relaksācijas pasākumi ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām. Šos piemērus varētu turpināt, jo adekvātas fiziskās aktivitātes un relaksācijas pasākumi ir viena no veselību veicinošo pasākumu pamata sastāvdaļām.

 

Sīkāka informācija pie P/A „Ķekavas sociālais aprūpes centrs", sertificētas fizioterapeites - Sandras Freimanes, mob:-25716625 epasts: sandra.freimane@kekava.lv 

 

 

  Drukāt